2024-05-29
Ārstu padomi alerģisku lolojumdzīvnieka saimniekiem
Pēkšņi ir mainījusies jūsu kaķa uzvedība, tas sācis plosīt savu kažoku, vai arī suns sācis pat pastaigas laikā nevaldāmi kasīties, vai varbūt esat novērojuši, ka tas pastāvīgi laiza ķepas – šie simptomi var signalizēt par alerģiju. Alerģijas diagnosticēšana un ārstēšana ir komplicēts process, kam nepieciešama gan profesionāļu atdeve un pārdomāti risinājumi, gan arī saimnieka vispusīga iesaistīšanās. Par alerģijas simptomiem, īpašu diētu un to, kā saimnieki, saņēmuši alerģijas diagnozi, var uzlabot sava mīluļa dzīves kvalitāti, pieredzē dalās ārstes no “DR.VET” klīniku tīkla, kas apvieno 10 klīnikas Viļņā, Kauņā un Klaipēdā.
Noteikt dzīvniekam alerģijas diagnozi nav vienkārši, jo simptomi ir līdzīgi citu slimību simptomiem un var maldināt. Parasti mazāk izteiktām pazīmēm uzmanību pievērš veterinārārsts profilaktiskās vizītes laikā. Saimnieki var novērot acīmredzamus simptomus, piemēram, iesakām vērsties pie veterinārārsta, ja dzīvnieks ļoti intensīvi kasās vai kož sev. Šai gadījumā jau mājās, ja vien iespējams, vajadzētu uzlikt aizsargājošo apkakli un pārsiet savainoto ekstremitāti vai bojāto ādas platību, lai dzīvnieks brūci mehāniski nekairinātu un nelaizītu brūci. “Tas, ka dzīvnieks laizīdams sevi ārstē, ir mīts. Gluži pretēji: tas var brūcē ienest sekundāro infekciju”, – brīdina “DR.VET” ārste Gintare Griškevičūte. Kaķis, kura āda alerģijas dēļ ir kairināta, var to izplēst vai pat izkost līdz pat brūcēm. Tas bieži arī ir pirmais pamanītais par alerģiju vēstošais signāls.
Alerģiskie simptomi ir plaša spektra, tos viegli var attiecināt uz citām slimībām. Tomēr visbiežākie simptomi ir šādi:
- gremošanas trakta traucējumi (vemšana, caureja);
- ķepu, cirkšņu, padušu laizīšana, plēšana pat pastaigas laikā;
- purna purināšana, ausu kasīšana, asarojošas acis, izdalījumi no acīm;
- nemierīgums, dzīvnieks nerimstas, nevar nostāvēt uz vietas, nemierīgi guļ;
- ādas un spalvas izmaiņas (spalva kļūst retāka, parādās plikumi, raupjums, zūd mirdzums), bojātās ādas barjera dēļ var sākties sēnīšu un bakteriālās infekcijas;
- smagākas alerģijas gadījumos – apetītes zudums, kūtrums.
Gan kaķi, gan suņi gali būt alerģiski un saskarties ar tām pašām alerģijām. Alerģija ir visai noslēpumaina kaite, to konstatēt nav viegli pat pieredzējušiem profesionāļiem. “Alerģija tiek noteikta pēc izslēgšanas metodes, izslēdzot slimības ar līdzīgām izpausmēm. Pēc tam tiek izmeklēts, tieši pret kādiem alergēniem dzīvnieks varētu būt alerģisks”, – atklāj 10 klīnikas Viļņā, Kauņā un Klaipēdā apvienojošā “DR.VET” klīniku tīkla ārste Lina Genīte.
Dzīvnieku alerģija ir iedalāma divās pamata grupās: alerģija pret pārtikas produktiem un alerģija pret vides alergēniem. Pārtikas alerģija izpaužas pāris nedēļu laikā, bet alerģiskas reakcijas uz vides kairinājumiem var izpausties jau dažu stundu laikā pēc kontakta. Pēdējā veida alerģija tiek diagnosticēta pēc asinsanalīzes.
Pārtikas izcelsmes alergēni visbiežāk ir dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Dzīvnieks var būt alerģisks pret jebkuru no tām: vistas gaļu, liellopa gaļu, cūkgaļu u.c. Preventīvi, lai izvairītos no pārtikas alerģijas “DR.VET” veterinārārsti iesaka barot dzīvnieku ar pēc iespējas retāku gaļu. Esot aizdomām par pārtikas alerģiju, dzīvniekam tiek noteikta stingra 2 mēnešu ilga eliminācijas diēta. Šai laikposmā dzīvnieks tiek barots tikai ar hipoalerģisku barību (sastāvā – tikai hidrolizēts olbaltums) vai monoproteīnu barību (barību, kas sastāv no viena vieda olbaltuma, kādu dzīvnieks nekad nav ēdis). Pārtikas alerģijas noteikšanai nepieciešama rūpīga sagatavošanās un konsekvence, – uzsver “DR.VET” ārste G. Griškevičiūte. “Ja dzīvnieks ir vecāks, olbaltumu, kas nekad nav ēsts, atrast ir visai grūti. Pašlaik šai ziņā pievilcīga alternatīva ir kukaiņi, retāk sastopama gaļa – zirga gaļa. Svarīgi ir saprast, ka dzīvnieks eliminācijas diētas laikā drīkst saņemt tikai noteikto barību un ūdeni – nekādu gardumu vai citu produktu”, – uzsver speciāliste.
Pēc izpētes tiek vērots, vai stāvoklis ir uzlabojies, vai nav bijis slimības atkārtošanās. Parasti, ja simptomi ir izzuduši un dzīvnieks jūtas labi, tiek veikta provokācija. Pēc diviem diētas mēnešiem tiek dota iepriekš lietota vai cita barība un 2 nedēļas vērota reakcija. Ja ir novērojama slimības atkārtošanās, stāvoklis pasliktinās vai ir saasinājums – tātad šī barība neder.
Nākamā akūtā problēma ir dzīvnieku alerģija pret vides kairinājumiem. “DR.VET” ārstes stāsta, ka īpaši bieži alerģijas izraisa māja putekļu ērcītes. Ļaunākais, ka no tām nav iespējams izvairīties, tāpēc organisms pastāvīgi tiek kairināts. Līdzīgi ir arī ar alerģiju pret zāli. Suņi nevar izvairīties no zāles, un reakcija uz kontaktu ar to var izpausties kā izsitumi tikai vairākas stundas pēc spēlēšanās zālē. Lolojumdzīvniekus var mocīt arī sezonālās alerģijas, no kurām izteiktākās mēdz būt pavasarī. Tomēr alerģija pret ziedošiem augiem ir mazāk bīstama, jo pati no sevis pāriet, kad izzūd kairinājums.
Mans dzīvnieks ir alerģisks – kā varu tam palīdzēt?
Saimnieki, kuri no sirds rūpējas par dzīvnieka labklājību, cenšas tam sagādāt vispusīgu komfortu: stimulē lolojumdzīvnieka prātu, kopā ar suni dodas garās pastaigās, spēlējas, baro to ar pienācīgu barību un regulāri apmeklē veterinārārstu. Konstatējot alerģiju, rūpju kļūst vēl vairāk. Kad no veterinārārsta saņemts saraksts ar dzīvnieka alergēniem, vispirms ir iespēju robežās jāizslēdz pārtikas alergēni vai jāizvairās no vides alergēniem.
Izdzirdot diagnozi “alerģija” it īpaši, ja dzīvnieks vairs nav jauns, nevajadzētu tam atmest ar roku. “Alerģija parasti izveidojas 2–6 gadu vecumā. Būtu arī jāzina, ka pat pieaugušam dzīvniekam var piepeši izpausties alerģija pret barību, kuru tas ir ilgstoši ēdis”, – uzsver veterinārārste L. Genīte.
Alerģija ne tikai mēdz būt slēpta, bet arī tās diagnosticēšana un ārstēšana ir sarežģīta. Bet, galvenais, alerģijas uzveikšana ir ļoti ir atkarīga no saimnieka. “Lielais darbs ir saimnieku rokās. Alerģija un alergēnu izraisītie diagnosticētie dermatoloģiskie traucējumi ir jāārstē kompleksi. Barība, zāles, ādas kopšanas līdzekļi, barības piedevas, aizsardzība pret parazītiem visa gada garumā – tas viss ir savstarpēji jāsaskaņo un jāpiemēro”, – skaidro “DR.VET” klīnikā dzīvniekus ārstējošā G. Griškevičūte.
Alerģija nav tikai diagnoze. Diemžēl dzīvniekam tā nozīmē pastāvīgas ikdienas ciešanas. “Kaut gan sāpes var nebūt stipras, taču āda tiek pastāvīgi kairināta, tāpēc dzīvnieks kasās, plosa sevi laizās, tam rodas gremošanas traucējumi, paaugstinās skābums, ir caureja. Lai nomierinātu kuņģi, četrkājainis var sākt laizīt gobelēnu, sienas vai grīdu”, – stāsta veterinārārste L. Genīte.
Kompleksa un konsekventa alerģijas ārstēšana ir svarīga dzīvnieka labai pašsajūtai un nodrošina, ka alerģiju pavadošās kaites neizraisīs papildu problēmas. Ādas dabīgā aizsargbarjera vājinās, tāpēc pieaug iespēja izpausties bakteriālām vai sēnīšu izcelsmes ādas infekcijām. Vēl viens apdraudējums alerģijas nesavaldīšanas gadījumā ir dzīvnieka svara palielināšanās vai samazināšanās. Gremošanas trakta pastāvīgās kairināšanas dēļ var tikt diagnosticēts arī gastrīts.
Pēc alerģijas diagnosticēšanas un alergēnu noteikšanas ir ļoti svarīgi uzturēt saikni ar uzraugošo veterinārārstu. “Saimniekiem ir daudz mājas darba uzdevumu, tāpēc mums ir svarīga atgriezeniskā saikne un informācija, vai dzīvniekam ir uzlabojums, kāds ir tā stāvoklis. Kontakts īpaši vajadzīgs ir slimības atjaunošanās gadījumā, kad tās progresēšanu var apturēt jau pašā sākumā”, – uzsver ārste G. Griškevičūte, priecādamās par “DR.VET” klīnikas inovāciju –“PetsApp” aplikācijas izmantošanu darbā. Tā – ir īsts palīgs gan ārstiem, gan un dzīvnieku saimniekiem.
“PetsApp” ir jauns viedo tehnoloģiju veids, kā klientiem tieši komunicēt ar ārstiem. Klienti var vērsties pie ārstiem, sūtīt dzīvnieku fotogrāfijas un video ierakstus ar jautājumiem par stāvokli, konsultēties par barību. Aplikācijas lietotāji var vienkārši reģistrēties vizītei, kā arī saņemt atgādinājumus par zāļu lietošanu un vakcināciju vai atkārtotu vizīti. Šī aplikācija atvieglo saimnieku ikdienu un nodrošina pienācīgas rūpes par dzīvnieka veselību. Komunikācija ar aplikācijas starpniecību ne tikai ļauj ekonomēt laiku, ko būtu jāziedo braucieniem uz klīniku, bet arī ļauj pārliecināties, vai ārstēšana dod rezultātus. Turklāt redzot dokumentēto slimības vēsturi, “DR.VET” ārsti var operatīvi atjaunot ārstēšanas plānu.
“DR.VET” tīklā, kas apvieno trīs lielākajās Lietuvas pilsētās esošās 10 klīnikas, strādā 58 profesionāļi, kuri specializējas noteiktās jomās (ķirurgi, neirologi, ortopēdi, dermatologi un citi speciālisti). “DR.VET” klientu ērtībai Lazdīnu dzīvnieku slimnīca darbojas katru dienu, 24 stundas diennaktī, tāpēc jebkurā laikā var sniegt neatliekamo palīdzību. Slimnīcā ir jaunākais aprīkojums, tostarp laparoskopisko procedūru veikšanai vajadzīgie līdzekļi. Vēl viena šīs dzīvnieku slimnīcas priekšrocība: tajā tiek izmantotas inovatīvās PRP injekcijas, kas palīdz paātrināt dzīšanu un mazināt sāpes. “DR.VET” konsekventi investē inovācijās un modernizē klīnikas, lai tās atbilstu klientu augstajām prasībām. Nesen atjauninātajā Viļņas “DR.VET” Žalgira klīnikā darbojas arī stacionārs, kurā speciālisti aprūpē dzīvniekus pirms vai pēc operācijas. Modernais skatījums, pieredzējušie un savas zināšanas pastāvīgi atjauninošie “DR.VET” profesionāļi ir jūsu un jūsu mīļo lolojumdzīvnieku uzticības vērti.
