Dzīvnieku sirds slimības: kas jāzina, lai lolojumdzīvnieks dzīvotu pēc iespējas ilgāk?

Suņu un kaķu sirds slimības sākumā gali neizpausties ar nekādiem klīniskiem simptomiem. Speciālisti skaidro, ka konstatēt šo slimību agrīnas stadijas un novērst to progresēšanu var palīdzēt tikai regulāras lolojumdzīvnieka veselības profilaktiskās pārbaudes. Laikus diagnosticēti sirds traucējumi un atbilstoša ārstēšana ne tikai uzlabos Jūsu mīluļa dzīves kvalitāti, bet arī nodrošinās viņa ilgāku dzīvi. Savukārt, ārstēšanu novilcinot, tas kļūst komplicēti vai pat neiespējami. Ko ir svarīgi zināt par iespējamajām dzīvnieku kardioloģiskajām slimībām un kā atpazīt to pirmos simptomus, stāsta veterināro klīniku tīkla “DR.VET” ārsts Benedikts Notkus.

Sarunbiedrs apgalvo, ka ar sirds un asinsvadu slimībām slimo aptuveni 10 procenti suņu un 15 procenti kaķu Sirds funkcijas traucējumu risks pieaug līdz ar dzīvnieka vecumu. Nosliece uz sirds slimībām ir atkarīga arī no lolojumdzīvnieka dzimuma: gan suņu, gan kaķu tēviņi ar kardioloģiskām problēmām saskaras biežāk nekā mātītes. Veterinārārsts, kurš specializējies kardioloģijā, zina teikt, ka dzīvnieku sirds slimības visbiežāk nosaka ģenētika. Savukārt lolojumdzīvnieka dzīvesveids šo slimību attīstību tiešā veidā neietekmē.

Savukārt mazo šķirņu pārstāvjiem ir raksturīga miksomatozā mitrālā vārstuļa deģeneratīvā slimība (endokardioze). Kaut gan lielākā vecumā šī slimība var izpausties gan šķirnes, gan bezšķirnes suņiem, itin biezi ar to slimo kavaliera karaļa Čārlza spanieli. Par šo slimību brīdina trokšņi sirdī, ko var saklausīt, klausoties dzīvnieka sirdi ar stetoskopu. Šie trokšņi visbiežāk ir saklausāmi jau ilgu laiku pirms slimības pirmo simptomu izpaušanās, tāpēc, tos konstatējot, nosūtot dzīvnieku uz detalizētāku ārsta kardiologa izmeklējumu un laikus diagnosticējot šo traucējumu, kā arī nosakot vajadzīgo ārstēšanu, mīluļa dzīves ilgumu iespējams pagarināt pat par 60 procentiem.

Ar kaķu sirds slimību – hipertrofisko kardiomiopātiju visbiežāk slimo meinkūni, sfinksi, britu īsspalvainie, Persijas, kā arī citu sugu kaķi. Šīs slimības galvenie simptomi: biežāka elpošana, pēkšņi radusies aizmugurējo ekstremitāšu paralīze, vēlākajās stadijās arī klepus. Lai noteiktu šīs slimības agrīnās pazīmes un laikus veiktu nepieciešamos pasākumus tās uzveikšanai, nevajadzētu aizmirst regulāri ierasties veterinārajā klīnikā uz dzīvnieka profilaktisko apskati.

“Pirmie dzīvnieku sirds slimību simptomi ir fiziskās slodzes tolerances mazināšanās un rets sauss klepus. Visi bieži tie tiek uzskatīti par dabiskām novecojoša mīluļa uzvedības izmaiņām, tāpēc saimnieki ar vēršanos pie ārsta nesteidzas. Kaķu saimniekiem novērot sirds slimību sākotnējos simptomus ir visai sarežģīti, jo kaķiem ir tieksme nelielas veselības izmaiņas neizrādīt. Lai diagnosticētu slimību agrīnas stadijas vēl pirms to klīnisko pazīmju izpaušanās un novērstu to progresēšanu, ik gadu vajadzētu profilaktiski pārbaudīt dzīvnieka veselību.
Nekavējoties vērsties veterinārajā klīnikā vajadzētu, novērojot, ka lolojumdzīvnieks pat miera stāvoklī sācis biežāk elpot, kā arī tad, ja ievērojami samazinās dzīvnieka aktivitāte. Satraukties un ierasties konsultēties ar ārstu vajadzētu arī, ja dzīvnieks sācis bieži klepot, kļūst kūtrs, zaudē samaņu vai mainās tā ierastā uzvedība”, – iesaka veterinārārsts.

B. Norkus stāsta, ka sirds slimību diagnostika sastāv no vairākiem posmiem. Vispirms tiek ievākta detalizēta anamnēze par mīluļa veselību un novērotajiem simptomiem. Klīniskās apskates laikā tiek izvērtēts dzīvnieka kopējais stāvoklis, tiek veikta auskultācija (klausīšanās ar speciālu instrumentu), kas sniedz daudz informācijas par sirdsdarbību, tās biežumu un ritmu, kā arī patoloģiskām blakus skaņām sirds un krūškurvja apvidū. Tad, ja ir vajadzība, var veikt speciālos izmeklējumus, piemēram, sirds ultrasonogrāfiju, elektrokardiogrammu un krūškurvja rentgenuzņēmumu. Apkopojot izmeklējumu rezultātus, tiek konstatēti dzīvnieka veselības traucējumu iemesli un noteikta vajadzīgā ārstēšana.

Veterināro klīniku “Dr. Vet” ārsts kardiologs stāsta, ka suņu un kaķu sirds slimību ārstēšana ir atkarīga no to stadijas un simptomiem, kādi dzīvniekam izpaužas. Ar ārstēšanu cenšas nodrošināt pēc iespējas labāku hemodinamiku (asins plūsmu sirds un asinsvadu sistēmas orgānos) asinsrites sistēmā un vajadzības gadījumā kontrolēt dzīvībai bīstamu stāvokli.

“Lielākā daļa sirds funkcijas traucējumu nav ārstējami, tāpēc mūsu mērķis – kontrolēt slimību, uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti un, protam, pagarināt viņa dzīves ilgumu. Lielākoties sirds slimības tiek ārstētas medikamentozi, dažas kritiskas slimības tiek ārstētas ar sirds stimulatoriem, ar ritma regulāciju, pēdējā laikā aizvien biežāk tiek izmantotas arī koriģējošas operācijas. Pat ļoti komplicētos gadījumos, piemērojot ārstēšanu, dzīvnieka dzīves ilgums pagarinās un uzlabojas tā kvalitāte. Jo agrāk tiek diagnosticēts sirds funkcijas traucējums un jo agrāk uzsākat tā kontrole, uz jo labākiem rezultātiem un ilgtermiņa prognozēm varam cerēt”, – uzsver Benedikts Notkus.

Aizvien vairāk dominējot vasarīgiem laikapstākļiem, veterināro klīniku tīkla “DR.VET” ārsts kardiologs atgādina, ka karstums un tiešs saules starojums var izraisīt apdraudējumu ne tikai ar sirds slimībām slimojošajiem, bet arī veseliem lolojumdzīvniekiem. Karstā laikā no organisma izdalās vairāk šķidruma, mainās asinsrites, elpošanas, nervu, kā arī citu orgānu un sistēmu darbība, pieaug dehidratācijas un karstuma dūrienu risks. Tāpēc karstā laikā dzīvnieku vajadzētu vest pastaigās agri no rīta, kad gaiss vēl nav sakarsis, vai vēlu vakarā, kad tas sācis atdzist, izvairīties no garām pastaigām un atrašanās tiešā saulē, kā arī neatstāt lolojumdzīvnieku slikti vēdināmās slēgtās telpās vai automašīnā, un arī mājās parūpēties par vēsu vietu, kur lolojumdzīvnieks var paslēpties no saules un karstuma.

“Kaut gan šīs rekomendācijas vajadzētu ievērot visiem dzīvnieku saimniekiem, svarīgi atcerēties, ka dzīvnieki, kuriem ir sirds funkcijas traucējumi, uz karstumu reaģē vēl jutīgāk, tāpēc par viņiem ir jo īpaši jārūpējas”, – sarunas noslēgumā uzsver Benedikts Norkus.

“DR.VET” tīklā, kas apvieno 10 klīnikas trīs lielākajās Lietuvas pilsētās, strādā 58 profesionāļi, kuri specializējušies noteiktās jomās (ķirurgi, neirologi, ortopēdi, dermatologi un citi speciālisti). “DR.VET” klientu ērtībai Lazdīnu dzīvnieku slimnīca darbojas ik dienas 24 stundas diennaktī, tāpēc jebkurā laikā var sniegt neatliekamo palīdzību. Slimnīcā ir visjaunākais aprīkojums, tostarp viss, kas vajadzīgs laparoskopijas procedūru veikšanai. Vēl viena šīs dzīvnieku slimnīcas priekšrocība – tiek piemērotas inovatīvās PRP injekcijas, kas palīdz paātrināt dzīšanu un mazināt sāpes. “DR.VET” konsekventi investē un modernizē klīniku, lai tā atbilstu klientu visaugstākā līmeņa vajadzībām. Nesen atjaunotajā Viļņas “DR.VET” Žalgira klīnikā darbojas stacionārs, kurā speciālisti aprūpē dzīvniekus pirms un pēc operācijām. Modernais skatījums, pieredzējušie un savas zināšanas pastāvīgi atjauninošie “DR.VET” profesionāļi noteikti ir jūsu un jūsu lolojumdzīvnieka uzticības vērti.