2024-09-17
Izvairāties no vizītēm pie veterinārārsta? Riskējat ar sava mīluļa dzīvību
Par dzīvnieku veselību vairākums no mums sāk uztraukties tikai tad, kad tie saslimst, savukārt lolojumdzīvnieku veselības profilaksei joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Tā kā četrkājaiņi paši nespēj pasūdzēties, simptomi, kas brīdina par sāpēm, visbiežāk izpaužas tikai tad, kad slimība ir jau ielaista. Taču dažādu smagu veselības traucējumu gadījumā laiks ir kritisks faktors. Viens no piemēriem: lielo šķirņu suņus bieži piemeklējošā kuņģa sagriešanās. Speciālisti norāda, ka, laikus nesniedzot ārstēšanu, dzīvnieks dažu stundu laikā var iet bojā. Plašāk par mīluļa dzīvībai bīstamu stāvokļu simptomiem un to, cik svarīgi ir reaģēt nekavējoties, stāsta veterināro klīniku tīkla “DR.VET” ārstes Ugne Čerņauskaite (Ugnė Černiauskaitė) un Rūta Noreikaite-Bulotiene (Rūta Noreikaitė-Bulotienė).
Komplicēti gadījumi, kad iespējams kļūdīties
Ikgadējā veselības pārbaude veterinārajā klīnikā ļauj novērtēt un vērot lolojumdzīvnieku veselības stāvokli, paredzēt slimības vai tās diagnosticēt agrīnās stadijās, kad vēl nav klīnisku pazīmju, un novērst slimības progresēšanu. Pretējā gadījumā nākas saskarties ar visnotaļ komplicētiem gadījumiem.
Klīniku tīkla “DR.VET” veterinārārste R. Noreikaite-Bulotiene atceras gadījumu, kad 9 gadus vecai Pārsona Rasela terjerei dzemdē bija sakrājies strutojošs sekrēts un bija jāveic laparoskopiskā piometras (dzemdes izņemšanas) operācija. Speciāliste zina teikt, ka tā agrīnā vecumā nekastrētām padzīvojušām kucēm ir visai bieži sastopama problēma. Taču toreiz viens no operācijas izaicinājumiem bija tāds, ka, profilaktiski nepārbaudot kucītes veselību, nebija zināms par viņas sirdsdarbības traucējumiem un sirds nepietiekamību. Tāpēc pēc sedācijas medikamentu ievadīšanas kritiski palēninājās dzīvnieka sirdsdarbība, sāka apstāties elpošana. Ar lielām pūlēm kucīte tika veiksmīgi atdzīvināta un novirzīta uz kardiologa konsultāciju, bet operācija pārcelta uz vēlāku laiku. Atkal veicot operāciju, atbilstoši ārsta kardiologa rekomendācijām tika izmantots cits anestēzijas protokols un medikamenti ar minimālu ietekmi uz sirdsdarbību. Šīs anestēzijas laikā dzīvnieka stāvoklis bija stabils un operācija noritēja veiksmīgi.
Diemžēl ne visi stāsti beidzas laimīgi… U. Čerņauskaite, uzsverot laikus sniegtas palīdzības lielo nozīmi, atceras citu gadījumu, kas bija saistīts ar kuņģa sagriešanos:
“Suņa saimnieki bija izbraukuši un, vēlu vakarā atgriezušies mājās, ievēroja, ka dzīvnieka vēders ir uzpūties un viņš pats – neparasti lēnīgs. Ierodoties klīnikā, dzīvniekam tika diagnosticēta kuņģa sagriešanās, taču vairs neko nevarējām palīdzēt, jo bija par vēlu. Kuņģa sagriešanās gadījumā laiks ir kritisks faktors. Nesniedzot ārstēšanu, dzīvnieks dažu stundu laikā var iet bojā. Tāpēc lielo šķirņu suņu saimniekiem būtu jāzina par šo risku, jāprot atpazīt šī stāvokļa simptomus (dzīvniekam ir uzpūties vēders, tas siekalojas, mēģina vemt, bet neko neizvemj), un, tos pamanot, cik vien iespējams, ātri doties uz veterināro klīniku.” Šāda situācija ir bieži sastopama lielo šķirņu suņiem ar platu krūškurvi, piemēram, dogiem, vācu aitu suņiem u.c.
Klīniku tīkla “DR.VET” veterinārārste Ugne Čerņauskaite atceras vēl kādu situāciju, kad uz klīniku tika atvests pavecs labradors. “Sunim bija grūti paiet un pielietotā medikamentozā ārstēšana bija neefektīva. Veicot vēdera orgānu ultrasonogrāfiju, tika konstatēts ļaundabīgs liesas audzējs ar metastāzēm aknās. Ja audzējs būtu pamanīts agrāk, varētu izoperēt liesu un tādējādi novērst slimības izplatīšanos uz aknām. Diemžēl, tā kā jau bija metastāzes, izoperēt liesu nebija jēgas, un, lai pasargātu dzīvnieku no neciešamām sāpēm, to nācās iemidzināt. Ja saimnieki būtu vērsušies pie veterinārārsta agrāk un slimība būtu pamanīta agrīnā stadijā, dzīvnieks būtu varējis vēl priecāties par dzīvi”.
Ne mazāk svarīgi ir kliedēt arī dominējošo mītu, proti, daļa saimnieku uzskata, ka ir normāli, ja dzīvnieks palaikam vemj un tam ir caureja. Tomēr, kā apgalvo veterinārārste U. Čerņauskaite, dzīvniekus bieži mokošās alerģiskas izcelsmes zarnu trakta slimības izpaužas tieši kā apetītes trūkums, vemšana, vēdersāpes, caureja, gremošanas problēmas, un izraisa tam lielu diskomfortu. Pēc vēršanās pie speciālistiem un zarnu trakta problēmu atrisināšanas mūsu mīluļi kļūst kustīgāki, enerģiskāki un laimīgāki.
Kas ir dzīvnieku veselības profilakse un kāpēc tā vajadzīga
U. Čerņauskaite skaidro, ka dzīvnieku veselības profilakse ir darbību kopums, kas palīdz sargāt un stiprināt to veselību un novērst slimības. Tā ietver regulāras veterinārārsta apskates, nepieciešamos izmeklējumus, vakcināciju, pilnvērtīgu uzturu, fizisko aktivitāti un citus preventīvos līdzekļus. “Dzīvnieku veselības profilakse ir nepieciešama, lai nodrošinātu to labklājību un ilgu dzīvi”, – uzsver ārste.
R. Noreikaite-Bulotiene atgādina, ka, iegādājoties dzīvnieku, tā saimnieks uzņemas atbildību, tāpēc viņam ir jārūpējas ne tikai par sava mīluļa kopējo labklājību, bet arī par tā veselību, proti, laikus jāiedod zāles pret parazītiem, jāpotē, jālieto profilaktiskie līdzekļi pret ērcēm un blusām. Ne mazāk svarīgi ir uzņemties atbildību par populācijas regulēšanu un, kad pienāk īstais laiks, pieņemt lēmumu par dzīvnieka kastrāciju vai sterilizāciju. Šie līdzekļi palīdz ne tikai regulēt kaķu un suņu populāciju, izvairīties no nevēlamiem mazuļiem, bet arī sargāt dzīvniekus no slimībām, kas saistītas ar reproduktīvo sistēmu: mātītes no strutojoša dzemdes iekaisuma (piometras), endometrīta, olnīcu vai dzemdes audzējiem un veidojumiem piena dziedzeros, tēviņus – no prostatas hiperplāzijas, prostatas sastrutojumiem, audzējiem un sēklinieku audzējiem.
Īpaši uzmanīgiem vajadzētu būt noteiktu šķirņu un padzīvojušu dzīvnieku saimniekiem
“Suņiem ar plakanu degunu bieži mēdz būt brahiocefālais sindroms – sašaurinātas deguna nāsis un iekšienē elpceļus bloķējošas biezas un garas mīkstās aukslējas. Šos dzīvniekus bieži moka aizdusa, un vasaras karstums tiem kļūst par īstu izaicinājumu. Palīdzēt šiem četrkājaiņiem un ievērojami atvieglot viņu dzīvi ir iespējams tikai, laikus diagnosticējot brahiocefālo sindromu un ķirurģiski to koriģējot”, – iesaka tieši ķirurģijā specializējusies klīniku tīkla “DR.VET” veterinārārste R. Noreikaite-Bulotiene.
Speciālisti apgalvo, ka ir vērts atbildīgi rūpēties arī par padzīvojušu dzīvnieku veselību. Lolojumdzīvniekam sasniedzot 6–8 gadu vecumu, ieteicams, vismaz reizi gadā veikt kopējo asinsanalīzi un vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, lai konstatētu pirmās dzīvībai svarīgo orgānu – aknu un nieru – slimību pazīmes. Agrīna diagnostika nodrošina ievērojami labāku ārstēšanas prognozi nekā, ja slimība tiek atklāta, kad tā jau progresējusi.
Ik gadu klīniskās apskates laikā ir svarīgi pārbaudīt arī mīluļa sirds stāvokli – tā iespējams laikus nojaust vai konstatēt veselības problēmu, sniegt laicīgu un iedarbīgu ārstēšanu un saglabāt mīluļa dzīves kvalitāti. Rūpes par agrīnu sirds slimību diagnostiku īpaši svarīgas ir suņu ar lielāku noslieci uz saslimšanu ar sirds slimībām, piemēram, dobermaņu, kavaliera karaļa Čārlza spanielu, un kaķu, piemēram, meinkūnu, sfinksu, britu īsspalvaino, Persijas šķirņu īpašniekiem.
Vecākus kaķus ļoti bieži piemeklē pastiprināta vairogdziedzera darbība (hipertireoze). Pašiem kaķu saimniekiem agrīnas vairogdziedzera izmaiņas novērot ir grūti, taču profilaktiskās klīniskās apskates laikā sākotnējos šīs slimības simptomus var atpazīt veterinārārsts. Ja vajadzēs, viņš noteiks turpmākos izmeklējumus un, diagnozei apstiprinoties, nekavējoties uzsāks ārstēšanu. “Laikus diagnosticētas hipertireozes ārstēšanas prognoze parasti ir ļoti laba, savukārt, to neārstējot, ir iespējami nieru un sirds muskuļa bojājumi, kā arī sekundāras sirds slimības, ko izārstēt ir praktiski neiespējami. Vairogdziedzera darbības traucējumu izraisīts paaugstināts asinsspiediens var būt par iemeslu acu bojājumiem”, – brīdina U. Čerņauskaite.
Lai laikus pamanītu zobu slimības un izvairītos no nopietnākām mutes dobuma un mīluļa kopējās veselības problēmām, ļoti svarīga ir ikgadējā smaganu un zobu apskate. Atbildīga mutes kopšana ir ļoti svarīga dzīvnieku kopējai veselībai. Uz viņu, tāpat kā arī cilvēku, zobiem krājas aplikums un zobakmens, kurā esošās baktērijas ar laiku izraisa zobu krāsas izmaiņas, nepatīkamu smaku, smaganu iekaisumu un pat risku zaudēt zobu. Attīstoties periodontītam un sākoties smaganu sairšanai, baktērijas caur asinīm izplatās pa visu dzīvnieka organismu, tā izraisot nieru, aknu un sirds bojājumus. Lai izvairītos no nepatīkamām problēmām, iesakām lolojumdzīvniekiem veterinārajā klīnikā regulāri veikt profesionālu mutes higiēnu. Šī procedūra dzīvniekiem tiek veikta vispārējā anestēzijā, tāpēc tie nejūt nekādas sāpes vai diskomfortu, un, pietiekami rūpējoties par lolojumdzīvnieka zobiem, ir iespējams tos visu dzīvi saglabāt veselus.
Nevajadzētu aizmirst parūpēties arī par lolojumdzīvnieku acu veselību. No dzīvnieka redzes ir atkarīga viņa koordinācija un orientācija vidē. Regulāra oftalmoloģiskā pārbaude, kuras laikā speciālists izmeklēs dzīvnieka acu dobumus, izmērīs acu spiedienu, kā arī veiks citus svarīgus izmeklējumus un vajadzības gadījumā noteiks vajadzīgo ārstēšanu, palīdzēs nodrošināt mīluļa labu redzi līdz pat dziļam vecumam.
Sarunbiedre apgalvo: kaut gan informācijas par dzīvnieku profilaktisko veselības pārbaužu svarīgumu kļūst aizvien vairāk, tomēr ikdienas darbu un rūpju virpulī bieži tiek aizmirsts parūpēties par savu četrkājaino draugu veselību. Veterināro klīniku tīkla “DR.VET” ārstu izstrādātie suņiem un kaķiem paredzētie veselības plāni aptver lolojumdzīvnieku veselības nodrošināšanai nepieciešamos pakalpojumus: profilaktiskās pārbaudes, higiēnas procedūras, vakcināciju, izmeklējumus un ārstu speciālistu konsultācijas. “Iegādājoties jums piemērotāko plānu, varēsiet būt droši, ka jūsu mīluļa veselība tiks pilnībā aprūpēta. Turklāt veselības plāni dod iespēju nepieciešamos dzīvnieka aprūpes pakalpojumus saņemt par mazāku cenu nekā, reģistrējoties uz vizītēm atsevišķi, tātad jūs vēl arī ietaupīsiet ievērojamu naudas summu”, – stāsta U. Čerņauskaite.
Laikus pamanītas slimību pazīmes ļauj veiksmīgi tās ārstēt un pagarināt lolojumdzīvnieka dzīvi
Lai laikus diagnosticētu onkoloģiskās slimības un veiktu agrīnu ārstēšanu, ir ļoti svarīgi nekavēties un, tiklīdz uz dzīvnieka ādas vai citām ķermeņa vietām pamanāt jebkādus bumbuļus vai citus veidojumus, ierasties uz pārbaudi veterinārajā klīnikā. Saskaņā ar pētījumu datiem, konstatējot izmaiņas pirms to onkoloģiskās stadijas un izārstējot, iespējams izvairīties no aptuveni 50 procentiem visu ļaundabīgo slimību. Lielo šķirņu suņiem – vācu aitu suņiem, labradoriem un citiem – ir lielāks liesas audzēju risks, tāpēc, sasniedzot lielāku vecumu, tiem ir īpaši svarīgi regulāri veikt iekšējo orgānu profilaktisku ultrasonogrāfisko izmeklēšanu.
Kā notiek dzīvnieku veselības profilaktiskā pārbaude
Ierodoties uz profilaktisko veselības pārbaudi, vispirms tiek veikta dzīvnieka pilna klīniskā apskate, izklausīta viņa sirds un plaušu darbība, kā arī novērtēts limfmezglu stāvoklis. Nekastrētām kucēm augstā audzēju riska dēļ tiek pārbaudīti arī piena dziedzeri. Reizi gadā iesakām profilaktiski izdarīt kopējo asinsanalīzi, kas palīdz novērtēt dzīvnieka kopējo veselības stāvokli un konstatēt daudz dažādu patoloģiju, piemēram, mazasinību, asins recēšanas traucējumus, iekaisumus u.c. Atkarībā no asinsanalīžu rezultātiem var tikt papildus noteikti urīna analīžu, iekšējo orgānu ultrasonogrāfijas vai citi izmeklējumi. Kādi izmeklējumi vajadzīgi katrā konkrētajā gadījumā, pēc dzīvnieka ģenētiskās un veselības anamnēzes, kā arī viņa klīniskā stāvokļa izvērtēšanas, vislabāk zinās ieteikt veterinārārsts.
Pēc izmeklējumi rezultātu apkopošanas ārsts vajadzības gadījumā nosaka ārstēšanu vai nosūta uz speciālistu konsultācijām un pēc iespējamo slimību riska izvērtēšanas sniedz individuālas dzīvnieka uztura un veselības profilakses rekomendācijas.
Ārstes Rūtas Bulotienes fotogrāfiju autors – K. Kurieņus
Pilnvērtīgs uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte ir svarīgi ne tikai cilvēkiem, bet arī lolojumdzīvniekiem
Lolojumdzīvnieka labas pašsajūtas un veselības nodrošināšanai ir ļoti svarīgs pilnvērtīgs uzturs, tāpēc iesakām izvēlēties labi sabalansētu barību, kurā ir pietiekami daudz olbaltumvielu, vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un citu vajadzīgo vielu. Liela nozīme dzīvnieka veselības uzturēšanā ir arī pietiekamai fiziskajai aktivitātei, kas stiprina imunitāti, uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, palīdzot izvairīties no liekā svara, kas palielina daudzu slimību risku.
“Izvēloties suņa šķirni, būtu jāizvērtē savi paradumi un iespējas. Ja Jūsu dzīvesveids nav ļoti aktīvs, iesaku izvēlēties dzīvniekus, kuriem nav vajadzības pēc lielas fiziskās aktivitātes – tādas lielākoties ir mazo suņu šķirnes. Savukārt medību suņiem un aitu suņiem vajag īpaši daudz kustību, un ar 15 minūšu pastaigu dienā tiem noteikti nepietiks. Nepietiekamas fiziskās aktivitātes dēļ dzīvniekam var rasties uzvedības problēmas – ja nebūs, kur izlikt savu enerģiju, dzīvnieks var kļūt agresīvs, bojāt priekšmetus u.tml.”, – pievērš uzmanību U. Čerņauskaite.
Profilaktiskās pārbaudes ļoti svarīgas dzīvnieka veselības saglabāšanai un labklājības nodrošināšanai
Veterinārārstes priecājas, ka līdz ar informācijas plašāku pieejamību arī saimnieku uzskati par dzīvnieku veselības profilaksi pamazām mainās uz labo pusi. Tiesa, kaķu saimnieki joprojām mēdz izvairīties no to vešanas uz klīniku, tā cenšoties mīluļus pasargāt no stresa. Tomēr būtu vērts paturēt prātā, ka profilaktiskās pārbaudes ir ļoti svarīgas dzīvnieka veselības saglabāšanai un tā labklājības nodrošināšanai. Jo agrāk tiks diagnosticēti veselības traucējumi un uzsākta ārstēšana, jo labākus rezultāts varam no tās cerēt.
“Kaut gan veterinārā medicīna strauji attīstās, pat visvairāk pieredzējušie ārsti un progresīvākās tehnoloģijas nepalīdzēs izvairīties no slimībām un veiksmīgi tās ārstēt, ja jūs paši laikus neparūpēsieties par saviem mīluļiem. Tātad, ja neatceraties, kad esat pārbaudījuši sava četrkājainā drauga veselību vai to nekad neesat darījuši, reģistrējieties uz vizīti veterinārajā klīnikā. Regulāras veselības profilaktiskās pārbaudes palīdzēs nodrošināt kvalitatīvu un ilgu Jūsu lolojumdzīvnieka dzīvi, un Jūs varēsiet daudzus gadus priecāties par viņiem”, – sarunas noslēgumā aicina klīniku tīkla “DR.VET” veterinārārstes Ugne Čerņauskaite un Rūta Noreikaite-Bulotiene.
Ārstes Rūtas Bulotienes fotogrāfiju autors K. Kurieņus
