Veterinārārste atgādina, kas būtu jāzina par suņu zobu kopšanu

Suņu zobu veselībai ir svarīga ietekme uz dzīvniek kopējo veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Taču joprojām daudzi saimnieki lolojumdzīvnieku zobu kopšanai nevelta pietiekamu uzmanību vai to pat vispār ignorē, līdz saskaras ar nopietnām problēmām. Pamatojoties uz Amerikas veterinārārstu odontologu sniegtajiem datiem, līdz pat 80 procentiem suņu slimo ar dažādām mutes dobuma slimībām. Kaut gan precīzu datu par suņu mutes dobuma slimību izplatību Eiropā un Lietuvā pēdējā laikā nav, veterināro klīniku tīkla “DR.VET” ārsti Kamile Budrīte un Giedrjus Jurgelevičus saka, ka, pamatojoties uz ikdienas darba praksi, var apgalvot, ka arī pie mums situācija ir līdzīga. Speciālisti atgādina svarīgas lietas kas dzīvnieku īpašniekiem būtu jāzina par to zobu kopšanu un iesaka, kā nodrošināt, lai Jūsu lolojumdzīvniekam būtu veseli zobi.

Kamile Budrīte stāsta: kaut gan suns nevar pastāstīt, ka viņa sāp zobs, rūpīgam saimniekam vajadzētu ievērot par to brīdinošās pazīmes vai mīluļa uzvedības izmaiņas. Uztraukties par dzīvnieka zobu veselību vajadzētu, jūtot no tā mutes nepatīkamu smaku, ievērojot apsārtušas smaganas (veselas smaganas ir gaiši rozā krāsā), pietūkušas vai asiņojošas smaganas, zobu kustīgumu, purna pietūkumu, mutes neizvēršanu. Par suņa zobu sāpēm var brīdināt tā apetītes samazināšanās vai pat pilnīgs zudums, zobu un/vai purna berzēšana, pastiprināta siekalošanās, izvairīšanās no pieskārieniem vai smilkstēšana pieskaroties).

“Ja pamanāt kaut vai vienu no šīm pazīmēm, suns uzvedas neierasti, un ir šaubas par tā zobu stāvokli, nekavējoties vērsieties veterinārajā klīnikā. Jo agrāk to darīsiet, jo mazāk diskomforta piedzīvos Jūsu lolojumdzīvnieks, un ārstēšana, visticamāk, būs vienkāršāka”, – iesaka veterinārārste.

Giedrjus Jurgelevičus apgalvo, ka pie veterinārārstiem saimnieki joprojām bieži vēršas novēloti, kad suņa zobu glābt vairs nav iespējams. Diagnosticējot progresējušu periodontītu, kā arī, ja ir dziļas smaganu kabatas, kustīgi zobi, sastrutojušas saknes, zobus visbiežāk nākas izraut.

“Lēmums, vai zobu var izārstēt, vai to tomēr nāksies izraut, katrā gadījumā ir atkarīgs no zoba un to apņemošo audu bojājuma pakāpes, konkrētās patoloģijas, suņa saimnieka motivācijas un iespējām pēc veiktajām procedūrām pienācīgi kopt sava mīluļa zobus, kā arī dzīvnieka vecuma, temperamenta, saimnieka finanšu iespējām un citiem faktoriem. Ja tiek pieņemts lēmums zobu saglabāt, atkarībā no bojājumu pakāpes, var tikt veikta endodontiskā ārstēšana, plombēšana, zoba pārklāšana ar silantiem un citas odontoloģijas procedūras”, – stāsta veterinārārsts.

Sarunbiedrs brīdina, ka tad, ja bojātie zobi netiks ārstēti, suns jutīs aizvien lielākas sāpes un diskomfortu, pasliktināsies tā dzīves kvalitāte. Veseli zobi nodrošina kvalitatīvu košļāšanu, savukārt, ja zobi un bojāti un košļāšana nenotiek tik labi, ar laiku cieš gremošanas sistēma, pasliktinās barības vielu uzsūkšanās zarnu traktā, tāpēc vājinās dzīvnieka imunitāte, pasliktinās viņa fiziskās spējas un kopējā pašsajūta. Bojāti zobi var kļūt par vieglu ceļu infekcijai – tajos iekļuvušās baktērijas var izraisīt iekaisumu vai pat abscesu (strutu lokalizētu uzkrāšanos augos vai orgānā). Baktērijas no mutes ar asinīm var izplatīties pa visu dzīvnieka organismu, tā traucējot tā sirds, nieru, aknu un citu orgānu darbību.

Klīniku tīkla “DR.VET” veterinārārstei Kamile Budrīte un Giedrjus Jurgelevičus zina teikt, ka daudziem suņu saimniekiem nav pietiekamas zināšanas par savu mīluļu zobu kopšanu, tāpēc par to izplatās dažādi mīti. Speciālisti pastāstīs par biežāk sastopamajiem.

K. Budrīte skaidro, ka, kaut gan kauli vai citi cieti objekti var palīdzēt mazināti zobu aplikuma daudzumu, tomēr pārsvarā, graužot kaulus, zobi tiek apskrāpēti, tāpēc kļūst jutīgi, var šķelties un nodilt. Speciāliste vērš uzmanību uz to, kad kaulus suņiem neiesakām dot, lai novērstu gremošanas traucējumus.

G. Jurgelevičus stāsta, ka, kaut gan iepriekš suņa zobu tīrīšana netika akcentēta, modernā veterinārā medicīna ir pierādījusi, ka pienācīga mutes higiēna nav nošķirama no organisma kopējās veselības un aizvien vairāk tiek uzsvērts tās svarīgums. Vienīgais efektīvais zobu aplikuma noņemšanas līdzeklis, kas palīdz mazināt zobu un smaganu slimību, kā arī iespējamo komplikāciju risku, ir dzīvnieka zobu regulāra tīrīšana ar īpašu suku un zobu pastu. Savukārt citi zobu kopšanas līdzekļi (speciālā barība, košļājamie “kauliņi”, geli u.tml.) ir tikai papildu līdzekļi un bez zobu tīrīšanas nevar nodrošināt pienācīgu suņa mutes higiēnu.

G. Jurgelevičus uzsver: lai rūpīgi apskatītu un notīrītu zobus ar ultraskaņas skaleri, ir nepieciešama narkoze. Veicot šo procedūru klīnikā, tiek notīrīts ne vien redzamais aplikums no zoba virsmas, bet arī zem smaganām esošais aplikums, izmērītas katra zoba smaganu kabatas, izdarīti zobu rentgenuzņēmumi. Nelietojot narkozi, visas šīs procedūras dzīvniekiem izraisītu ļoti lielu stresu un diskomfortu, tāpēc nebūtu iespējams tās veikt kvalitatīvi.

“Daudziem cilvēkiem joprojām ir nepamatotas bailes no anestēzijas, tāpēc vēlos viņus mierināt, ka mēs to vienmēr piemērojam atbildīgi, ņemot vērā dzīvnieka vecumu, svaru, blakus slimības un citus parametrus. Modernie anestēzijas līdzekļi ir pavisam droši, to iedarbības ilgumu un narkozes dziļumu ir iespējams kontrolēt. Lai novērstu aspirācijas (šķidruma vai cietu daļiņu nokļūšanas elpceļos) risku, veicot zobu aplikuma tīrīšanu, dzīvniekam vienmēr tiek ievadīta endotraheālā caurulīte. Visā procedūras laikā tiek kontrolētas lolojumdzīvnieka dzīvībai svarīgās funkcijas, kas palīdz maksimāli samazināt anestēzijas iespējamos riskus”, – skaidro veterinārārsts.